Baltā spieķa pirmsākumi meklējami jau Lielbritānijā, kad mākslinieks Džeims Bigs cieta negadījumā un zaudēja redzi. Apzinoties satiksmes bīstamību, mākslinieks pastaigu spieķi nokrāsoja baltu, lai būtu vieglāk pamanāms.
Savukārt 1931. gadā Francijas avīzē tika ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai Baltas krāsas spieķi, kas kalpotu par brīdinājuma zīmi transportlīdzekļu vadītājiem. ASV Kongress 1964. gadā apstiprināja ideju katra gada 15. oktobri pasludināt par Baltā spieķa dienu.
Baltā spieķa diena arī Latvijā tiek atzīmēta 15. oktobrī. Baltais spieķis pēc būtības simbolizē uzdrīkstēšanos un varēšanu. Latvijā ir aptuveni 12000 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem.
Arvien biežāk Rīgas ielās un citās vietās Latvijā uz ielām, veikalos mēs redzan kādu, kas iet ar Balto spieķi un tas nozīmē, ka šis cilvēks ir uzdrīkstējies, pārvarējis savu nespēju un kļuvis neatkarīgs. Viņš spēj pārvietoties, apmeklēt veikalus, kultūras pasākumus un mums ir svarīgi šajā dienā pateikt: Baltais spieķis ir neatkarības simbols cilvēkiem, kuri neredz.