4. oktobrī valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē “Jugla” patiesi vērā ņemami svētki – mūsu mājiniecei Elzai Kondeļevai apritēja 100. dzīves jubileja.
Jubilāri klātienē sveica kupls sveicēju pulks, toskait VSAC “Rīga” direktors Juris Saratovs, direktora vietniece un Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Elita Ezerniece, filiāles “Jugla” vadītājs Gaitis Heinsbergs, Rīga Aktīvo Senioru Alianses jeb biedrības “RASA” valdes priekšsēdētāja Terēzija Mackare, bet ar uzmundrinājuma vārdiem jubilāri un viņas viesus priecēja televīzijas personība Velta Puriņa, kura dāvanā pasniedza Latvijas simtgadei veltīto "Tautas saimes grāmatu".
1923. gada 4. oktobrī Rīgā Kaspara Roberta Kaļķa un barona fon Blūma atvases Olgas Blūmas ģimenē kā pastarīte pasaulē nāca meitiņa Elza. Ģimene bija svētīta ar bērniem: ģimenē bija 6 bērni – 4 dēli un 2 meitas. Tomēr laimīgās bērnu dienas nebija ilgas – jau drīz, sākoties 2. pasaules karam, ģimene devās bēgļu gaitās un pēc kara izsūtījumā uz Sibīriju.
Elza mācījusies Rīgas 22. pamatskolā, tad divgadīgā mājturības skolā. Bija bija precējusies ar Vasiliju Kondeļevu – krievu tautības virsnieku. Pēc kara vīrs bija jūrnieks. Laulībā tika nodzīvoti 20 skaisti mīlestības pilni gadi, tomēr Elzas veselības problēmu dēļ ģimenei nebija lemta vecāku laime. Tieši laulībā izpaudās Elzas milzīgā mīlestība un iejūtība pret cilvēkiem – zinot, ka vīrs ļoti vēlējās bērnus, bet Elzai tie nevarēja būt, viņa piekrita laulības šķiršanai, lai vīrs varētu piepildīt savas ilgas. Lai arī laulība tika šķirta, tomēr ļoti siltas attiecības ar vīru saglabājās visu mūžu.
Pēc kara Elza strādāja Paula Stradiņa slimnīcā par šoferi, kur nereti arī aizlūdza par slimniekiem un sludināja Dieva Vārdu (tas bija padomju laikā). Šajā laikā Elza arī aktīvi darbojās Rīgas svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā – dziedājusi korī, organizēja dažādus kristīgus pasākumus, kā arī apmeklēja dievkalpojumus. Elza tiešām ir kristiete darbībā – arī tagad viņa vēlas dzirdēt Dieva Vārdu.
Pēc neveiksmīga brauciena, kad Elzai bija kāds ārsts ātri jāaizved pie slima bērna, Elza ļoti asi sajuta šofera darba bīstamību, tādēļ mainīja profesiju – izmācījās par apavu piegriezēju, kur varēja īstenot gan savas radošās prasmes, gan izdomu. Šajā darbā Elza nostrādāja līdz pat pensijas gadiem.
Arī pensijas gados Elza turpināja strādāt. Mūsu simtgadniece palīdzējusi ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem – kādu “aizmirstu” suni viņa aizveda pie saviem paziņām, kur tas nodzīvoja laimīgu dzīvi. Jāsaka, ka suns savu labdari vienmēr atcerējās, un, redzot Elzu, ikreiz priecīgi sveicināja.
Kopš 2020. gada 19. februāra Elza priecē mūs ar laipniem vārdiem un sirds siltumu VSAC “Rīga” filiālē “Jugla”.
No sirds sveicam mūsu jubilāri Elzu – lai dzīvesprieks pāri visam!
Īpašs paldies "Latvijas Rozei" par atbalstu jubilāres sveikšanā!