VALSTS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRS RĪGA

Drukāt E-pasts:

VSAC „Rīga” filiāle “Rīga” ir vēsturiski vecākais bērnu aprūpes centrs Latvijā. Pēc I Pasaules kara Sociālās aprūpes departamenta direktora A.Sīļa iniciatīvas dibināja Valsts zīdaiņu patversmi.

1922. gada 3. decembrī namā Kapseļu ielā 31 Valsts zīdaiņu patversmi atklāja Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Atklāšanā piedalījās ministru prezidents Zigfrīds Meierovics, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns profesors Roberts Krimbergs, Latvijas Sarkanā Krusta prezidents Jānis Jankovskis un dažādu valsts pārvaldes un labdarības organizāciju pārstāvji. Ēku Kapseļu ielā 31 projektēja arhitekts Heinrihs Pīrangs.

No 1922. gada par ārstu konsultantu strādāja profesors Eduards Gartjē. Patversmes darbā bija iesaistīti 48 darbinieki, no tiem 3 medicīnas māsas un 29 sanitāri. Lielu daļu darba paveica mātes, kuras uzturējās patversmē un palīdzēja saimnieciskajā darbā. Šajā laikā bija ļoti augsta bērnu mirstība 14-19%. 1923 gadā darbu zīdaiņu namā uzsāka ārsts Jēkabs Nīmanis, kurš organizēja medicīnas māsām kursus. 12 medicīnas māsas pēc šiem kursiem uzsāk darbu Zīdaiņu namā.

Bērniem pieaugot, radās jautājums, kur tos izvietot, jo iespējas atgriezt ģimenē vai nodot pašvaldības gādībā ne vienmēr bija iespējams. Tāpēc 1924. gada 24. februārī Tautas labklājības ministrijas gādībā darbu uzsāk Valsts Majoru bērnu nams, kurš tika izvietots Majoros barona Firksa medību muižā.

Salīdzinot piešķirtos budžeta līdzekļus, var minēt, ka 1922. gada Valsts zīdaiņu nama budžets sastādīja 90 000 Ls, 1939. gada budžets jau bija 169 120 Ls. Reāli patversmē uzturējās 100 bērni un 20 mātes zīdītājas, gan bērnu, gan māšu skaits bija mainīgs, jo vietas vienmēr bija pārpildītas (Jūrmalas pilsēta muzeja arhīvs). 1928./29 gadā Valsts zīdaiņu patversmei bija piešķirts 142 618 Ls, Valsts bērnu namam Majoros –108 715 Ls.

Otrā Pasaules kara laikā Zīdaiņu nams turpināja strādāt. 1944. gadā rudenī uz Vāciju izveda vairākus bērnu nama iemītniekus, 50 – tajos gados ārzemēs izdotajā „Latvijas enciklopēdijā” norādīts: „Vācu okupācijas iestādes 1944. gada rudenī evakuēja uz Vāciju Valsts zīdaiņu namu ar 100 un Valsts Majoru bērnu namu ar 220 bērniem 2-4 gadu vecumā” (Riekstiņš.J., 2000).

Pēckara un padomju varas gados mainās iestādes nosaukums, bet funkcijas un uzdevumi paliek tie paši. Līdz 1944. gadam – Rīgas pilsētas zīdaiņu nams, no 1972. gada Rīgas republikāniskais psihoneiroloģiskais zīdaiņu nams, kopš 1994. gada Bērnu bāreņu aprūpes centrs “Rīga”. 1991. gadā slēdz Republikānisko zīdaiņu namu “Majori”, izveidojot rehabilitācijas nodaļu, kuru pievieno Rīgas republikāniskam psihoneiroloģiskam zīdaiņu namam.

Kopš 2004. gada augusta ar jaunu nosaukumu Bērnu sociālās aprūpes centrs ”Rīga” ir divu vēsturisku aprūpes iestāžu mantiniece, kura saglabā vēstures mantojumu un tradīcijas. Attīstoties sociālo pakalpojumu klāstam un to pieejamībai bērnu skaits pēdējos gados ievērojami samazinās un 2006.gada tiek pieņemts lēmums par Majoru rehabilitācijas nodaļas reorganizāciju. 2007. gada sākumā tiek veikta Majoru rehabilitācijas nodaļas reorganizācija.

Ar 2010. gadu 1 janvāri BSAC „Rīga” tiek reorganizēta un pievienota  VSAC Rīga, kā struktūrvienība.